- Jātaka
- Pañcakanipāta
- Maṇikuṇḍalavagga
4. Uragajātaka
“Uragova tacaṁ jiṇṇaṁ, hitvā gacchati saṁ tanuṁ; Evaṁ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”.
“Anavhito tato āgā, ananuññāto ito gato; Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”.
“Sace rode kisā assaṁ, tassā me kiṁ phalaṁ siyā; Ñātimittasuhajjānaṁ, bhiyyo no aratī siyā.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”.
“Yathāpi dārako candaṁ, gacchantamanurodati; Evaṁsampadamevetaṁ, yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gati”.
“Yathāpi udakakumbho, bhinno appaṭisandhiyo; Evaṁsampadamevetaṁ, yo petamanusocati.
Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṁ paridevitaṁ; Tasmā etaṁ na socāmi, gato so tassa yā gatī”ti.
Uragajātakaṁ catutthaṁ.
