“Kaṇho vatāyaṁ puriso, kaṇhaṁ bhuñjati bhojanaṁ; Kaṇhe bhūmipadesasmiṁ, na mayhaṁ manaso piyo”.

“Na kaṇho tacasā hoti, antosāro hi brāhmaṇo; Yasmiṁ pāpāni kammāni, sa ve kaṇho sujampati”.

“Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ brāhmaṇa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”.

“Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Sunikkodhaṁ suniddosaṁ, nillobhaṁ vuttimattano; Nisnehamabhikaṅkhāmi, ete me caturo vare”.

“Kiṁ nu kodhe vā dose vā, lobhe snehe ca brāhmaṇa; Ādīnavaṁ tvaṁ passasi, taṁ me akkhāhi pucchito”.

“Appo hutvā bahu hoti, vaḍḍhate so akhantijo; Āsaṅgī bahupāyāso, tasmā kodhaṁ na rocaye.

Duṭṭhassa pharusā vācā, parāmāso anantarā; Tato pāṇi tato daṇḍo, satthassa paramā gati; Doso kodhasamuṭṭhāno, tasmā dosaṁ na rocaye.

Ālopa sāhasākārā, nikatī vañcanāni ca; Dissanti lobhadhammesu, tasmā lobhaṁ na rocaye.

Snehasaṅgathitā ganthā, senti manomayā puthū; Te bhusaṁ upatāpenti, tasmā snehaṁ na rocaye”.

“Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ brāhmaṇa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”.

“Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Araññe me viharato, niccaṁ ekavihārino; Ābādhā mā uppajjeyyuṁ, antarāyakarā bhusā”.

“Etasmiṁ te sulapite, patirūpe subhāsite; Varaṁ brāhmaṇa te dammi, yaṁ kiñci manasicchasi”.

“Varañce me ado sakka, sabbabhūtānamissara; Na mano vā sarīraṁ vā, maṁ-kate sakka kassaci; Kadāci upahaññetha, etaṁ sakka varaṁ vare”ti.

Kaṇhajātakaṁ dutiyaṁ.